✓ Kurkumīns
Prestižās kurkuma saknes ārstnieciskais un senais spēks ir nenoliedzams, tā vienkārši ir viena no mūsu laika visveselīgākajām ārstniecības zālēm. Nesen vairākos zinātniskos pētījumos ir apstiprināta kurkumas saknes kā dabiska līdzekļa pret trauksmi, depresiju un stresa mazināšanu. Patiešām, kurkumīnu plaši lieto cilvēki ar sezonālu vai emocionālu depresiju, samazinot stresa līmeni; tiek apgalvots, ka tas stimulē centrālo nervu sistēmu, paaugstinot serotonīna līmeni.
Kurkuma pulveris, Kurkuma kapsulas
✓ Bosvelija
Tradicionālā ajūrvēdas medicīna liecina, ka bosvelliju var izmantot trauksmes ārstēšanai un stresa profilaksei. Ir zināms, ka bosvēlijas ekstraktam ir relaksējoša un nomierinoša iedarbība uz smadzenēm, palīdzot līdzsvarot stresa hormonus (kortizolu).
✓ MultiVitamīni
Tiek uzskatīts, ka multivitamīni veicina labu garīgo veselību, jo tie palīdz ražot serotonīnu un melatonīnu - pretstresa hormonus. Atsevišķu vitamīnu, piemēram, B grupas vitamīnu vai magnija, trūkums izraisa emocionālo trauslumu, jo ir zināms, ka tie mazina trauksmi un nogurumu.

✓ Ashwagandha
Ašvaganda jeb Withania somnifera ir augu grupā, ko sauc par adaptogēniem. Adaptogēni ietekmē organisma sistēmas un hormonus, kas regulē cilvēka reakciju uz stresu. Ašvagandu tradicionālajā indiešu medicīnā jeb ajūrvēdā lieto jau izsenis, un ir veikti pētījumi par tās efektivitāti stresa un trauksmes gadījumā. Ir pierādīts, ka tiem, kuri lieto ašvagandu, ir mazāk stresa hormona kortizola nekā tiem, kuri to nelieto. Viņiem ir arī labāka miega kvalitāte.
✓ Valerīns
Valerīns ir augs, kura dzimtene ir Eiropa un Āzija. Tā zinātniskais nosaukums ir Valeriana officinalis. Jau daudzus gadsimtus cilvēki lieto tās saknes, lai palīdzētu ārstēt miega problēmas, trauksmi un depresiju. Baldriāna sakne ir pieejama šādos veidos: tēja, tabletes, pulveris vai tinktūra.
✓ Kava Kava
Piper methysticum jeb Kava ir krūms, kura dzimtene ir Klusā okeāna salas. Šo salu un citu pasaules daļu iedzīvotāji kava lieto kā rituālu dzērienu, lai mazinātu stresu un mainītu garastāvokli. Kava dzērāji ievērojami samazināja trauksmi salīdzinājumā ar tiem, kas kava dzērāji nav dzēruši.
✓ Passionflower
✓ Lavandas eļļa
Lavandas ēterisko eļļu jau izsenis izmanto trauksmes mazināšanai un nervu nomierināšanai. Šī eļļa satur ķīmiskas vielas, ko sauc par terpēniem, kuriem var būt nomierinoša iedarbība uz smadzeņu ķīmiskajiem receptoriem. Tāpēc lavandas ēteriskā eļļa var būt efektīvs īstermiņa līdzeklis trauksmes traucējumu ārstēšanai.
Trauksme Mājas aizsardzības līdzekļi
Kad cilvēks saskaras ar potenciāli kaitīgiem vai satraucošiem faktoriem, trauksmes sajūta ir ne tikai normāla, bet arī nepieciešama izdzīvošanai.
Jau no pirmajām cilvēces dienām plēsēju un draudošu briesmu tuvums organismā iedarbina trauksmes signālus un ļauj izvairīties no apdraudējuma. Šie trauksmes signāli izpaužas kā paātrināta sirdsdarbība, svīšana un paaugstināta jutība pret apkārtējo vidi.[1]
Bīstamība izraisa adrenalīna - hormona un ķīmiskā vēstneša - pieplūdumu smadzenēs, kas savukārt izraisa trauksmes reakciju, ko sauc par "cīņas vai bēgšanas" reakciju. Tā sagatavo cilvēku fiziski stāties pretī vai bēgt no iespējamiem draudiem savai drošībai.
Daudziem cilvēkiem bēgšana no lielākiem dzīvniekiem un draudošām briesmām nav tik aktuāla problēma kā pirmajiem cilvēkiem. Trauksme tagad ir saistīta ar darbu, naudu, ģimenes dzīvi, veselību un citiem svarīgiem jautājumiem, kas prasa cilvēka uzmanību, bet ne vienmēr prasa cīņas vai bēgšanas reakciju.
Nervozitāte pirms nozīmīga dzīves notikuma vai sarežģītas situācijas laikā ir dabisks sākotnējās reakcijas "cīņa vai bēgšana" atbalss. Tā joprojām var būt būtiska izdzīvošanai, piemēram, trauksme par to, ka, šķērsojot ielu, cilvēku var notriekt automašīna, liek viņam instinktīvi skatīties uz abām pusēm, lai izvairītos no briesmām.
Trauksme ir baiļu, baiļu un satraukuma sajūta. Tā var izraisīt svīšanu, nemieru, sasprindzinājumu un sirdsklauves sirdsklauves. Tā var būt normāla reakcija uz stresu.[2] Piemēram, jūs varat justies satraukts, saskaroties ar sarežģītu problēmu darbā, pirms pārbaudījuma kārtošanas vai pirms svarīga lēmuma pieņemšanas. Lai gan trauksme var palīdzēt jums tikt galā ar situāciju, kā arī sniegt enerģijas pieplūdumu vai palīdzēt koncentrēties, cilvēkiem ar trauksmes traucējumiem bailes nav īslaicīgas un var būt nepārvaramas.[3]
Atsevišķas trauksmes ir normāla dzīves sastāvdaļa. Tomēr cilvēkiem ar trauksmes traucējumiem bieži ir intensīvas, pārmērīgas un pastāvīgas bažas un bailes par ikdienas situācijām. Trauksmes traucējumi bieži vien ir saistīti ar atkārtotām pēkšņas, spēcīgas trauksmes un baiļu vai šausmu sajūtas epizodēm, kas maksimumu sasniedz dažu minūšu laikā (panikas lēkmes).[4]
Šīs trauksmes un panikas sajūtas ir grūti kontrolēt, tās ir nesamērīgas ar reālajām briesmām un var ilgt ilgu laiku. Lai novērstu šīs sajūtas, var gadīties, ka jūs izvairāties no noteiktām vietām vai situācijām. Simptomi var sākties bērnībā vai pusaudža gados un turpināties arī pieaugušā vecumā.[5]
Daži trauksmes traucējumu piemēri ir šādi: ģeneralizēti trauksmes traucējumi, sociālās trauksmes traucējumi (sociālā fobija), panikas traucējumi,..... Jums var būt vairāki trauksmes traucējumi. Dažreiz trauksmi izraisa slimība, kas ir jāārstē.
Trauksmes traucējumi ir stāvoklis, kad trauksme nepazūd un laika gaitā var pastiprināties. Trauksmes traucējumu simptomi var traucēt ikdienas aktivitātes, piemēram, darbību darbā, skolā un attiecības. Trauksmes traucējumus bieži pavada citas slimības, piemēram, depresija, ēšanas traucējumi vai atkarību izraisoša vielu lietošana.[6]
Trauksmes cēlonis nav zināms. Sava nozīme var būt tādiem faktoriem kā ģenētika, bioloģija un smadzeņu ķīmija, stress un vide.[7]
Kas ir labākais līdzeklis pret trauksmi?
Pirmkārt, jums ir jāpieņem sava situācija! Jo vairāk mēs ciešam, jo vairāk mēs cenšamies justies slikti par diskomfortu, ko izjūtam. Tas rada apburto loku: mēs jūtamies vainīgi, kas veicina stresu un trauksmes attīstību vai pastiprināšanos. Pieņemt to, ka mēs šobrīd ciešam, ir pirmais solis ceļā uz savas situācijas izpratni un pozitīvāku ieradumu attīstīšanu.
Taču ir svarīgi arī pieņemt savas emocijas. Kopš bērnības mēs esam iemācījušies slēpt savas emocijas, īpaši negatīvās emocijas, piemēram, dusmas, bailes vai skumjas. Šīs emocijas ir daļa no mums, un, lai tās atbrīvotos, tās ir pilnībā jāizjūt un jāpieņem. Tāpēc nejūtieties vainīgi, ja jums nepieciešams tās izlaist, tas palīdzēs jums justies labāk un ļauties!
Kādi ir 5 trauksmes simptomi?
- nejutīgums, tirpšana, tirpšana, svīšana un trīce;
- Paātrināta sirdsdarbība un ātra elpošana;
- Grūtības koncentrēties vai domāt par kaut ko citu, izņemot pašreizējās raizes;
- Tuvojošos briesmu, panikas, likteņa un baiļu no nāves sajūta;
- Miega traucējumi.
Kāds ir galvenais trauksmes cēlonis?
Mūsu domāšanas un rīcības veids, saskaroties ar noteiktām situācijām, var ietekmēt trauksmes attīstību. Daži cilvēki var uztvert situācijas kā bīstamākas, nekā tās ir patiesībā (piemēram, bailes no lidošanas). Citi var būt piedzīvojuši sliktu pieredzi un baidīties, ka tā atkārtosies (piemēram, suņa kodiens). Psihologi uzskata, ka arī bērnībā gūtā pieredze var ietekmēt trauksmes attīstību.
Pētnieki ir noskaidrojuši, ka daži smadzeņu ķīmijas traucējumi var veicināt trauksmes traucējumu attīstību. Smadzeņu neiromediatori (ķīmiskie vēstneši), kuriem ir nozīme trauksmes rašanās procesā, ir serotonīns, norepinefrīns un gamma-aminosviestskābe. Zinātnieki ir arī novērojuši, ka trauksmi pavada noteiktu smadzeņu reģionu aktivitātes izmaiņas. Daudzi trauksmes traucējumi sastopami ģimenēs, un tiem, visticamāk, ir ģenētisks cēlonis.
Dažreiz trauksmes simptomus izraisa konkrēti stāvokļi, piemēram, anēmija un vairogdziedzera darbības traucējumi. Trauksmes simptomus var izraisīt arī citi faktori, piemēram, kofeīns, alkohols un daži medikamenti.
Trauksmes traucējumus dažkārt izraisa traumatiski notikumi, piemēram, tuva cilvēka nāve, karš un dabas katastrofas, piemēram, viesuļvētras vai zemestrīces.
Kāds ir labākais veids, kā tikt galā ar trauksmi?
Taču vissvarīgākais ir izmantot apzinātību, lai savienotos ar esošo brīdi. Apzinātība ir lielisks pretlīdzeklis pret trauksmi. Kad esat satraukts, pirmais solis ir apstāties, palēnināt tempu, dziļi elpot un sazināties ar savām piecām maņām tagadnes brīdī.
Uzdodiet sev jautājumus: "Ko es šobrīd dzirdu?", "Ko es redzu?", "Kam es pieskaras?", "Ko es sajūtu?" un "Ko es sajūtu?".
Pēc tam aprunājieties ar savām iesaiņotajām smadzenēm, kuras šobrīd baidās, ticot baiļu fantasmai, un skaļi sakiet: "Es esmu šeit, un tieši tagad, šajā brīdī, es esmu drošībā, man viss ir kārtībā, viss ir kārtībā, man nav par ko uztraukties.". Tas ir tāpat kā izvietot armiju lidmašīnu Canadair, lai nodzēstu trauksmes ugunsgrēku, kas plosās jūsu privātajā dzīvē.
Lielākā daļa mirkļu ir labi mirkļi, ja spēj ar tiem savienoties. Ja nespējat, jo jūsu galva ir pilna ar raizēm un fantāzijām, bailēm par nākotni, tad šie lieliskie mirkļi neeksistē. Jo vairāk jūs iemācīsieties savienoties ar tagadni, jo mazāk jūs būsiet nemierīgs.
Vienkārša klusa pasēdēšana 5 minūtes dienā, ļaujot sev iejusties tagadnē, var ievērojami mazināt trauksmi.
Kāda ir trauksmes sajūta?
- Vienkāršas fobijas var izraisīt bailes no zirnekļiem un čūskām.
- Sociālā fobija ir tad, kad trauksmi izraisa sociālās situācijas, kurās ir jāsadarbojas ar lielām grupām, jārunā mutiskas prezentācijas vai jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem. Sociālā fobija var izraisīt bailes ēst vai izmantot sabiedriskās tualetes.
- Panikas traucējumi ir trauksme, kas rodas bez izraisītāja. Dažu minūšu laikā simptomu intensitāte var sasniegt maksimumu. Cilvēks var domāt, ka viņam būs sirdslēkme vai viņš nomodīsies. Epizode parasti izzūd mazāk nekā stundas laikā, un cilvēks ir noguris. Šīs epizodes ir biedējošas, un cilvēks sāk izvairīties no situācijām, lai no tām izvairītos. Bailes no bailēm ir tās, kas kļūst visnopietnākās.
- Ģeneralizēto trauksmes traucējumu gadījumā gandrīz vienmēr ir sastopama trauksme. Cilvēks uztraucas par visu, tostarp par savu nākotni, veselību un attiecībām, kā arī par finansēm un stāvokli pasaulē. Uztraukums kļūst pārmērīgs un aizņem daudz vairāk laika, nekā nepieciešams, kas var samazināt personas spēju veikt ikdienas uzdevumus. Šķiet, ka viņi nespēj pieņemt nenoteiktību kā neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu.
- Obsesīvi kompulsīviem traucējumiem raksturīga trauksme, ko nav iespējams apspiest. Tas var ietvert bailes no AIDS, bailes no nepareizas rīcības, piemēram, zādzības vai izvarošanas, vai atkārtotu jautājumu par savu seksuālo identitāti. Dažiem cilvēkiem rodas rituāli vai kompulsijas, kas palīdz atbrīvoties no trauksmes. Bieži sastopamās kompulsijas ir pārmērīga tīrīšana, mazgāšana, skaitīšana, slēdzenes, plīts, loga pārbaude un jautājumu (vai es esmu gejs?) uzdošana.
Kādas ir 3 trauksmes pazīmes?
- garastāvokļa, enerģijas līmeņa, miega un ēstgribas izmaiņas.
- pārmērīgas uztraukuma, apmulsuma vai nervozitātes pazīmes.
- grūtības kontaktēties ar vienaudžiem.
Vai trauksme ir garīga slimība?
Trauksme ir iekšējas spriedzes, draudošu briesmu sajūta. Tā var būt paralizējoša vai, gluži pretēji, izraisīt satraukumu (nespēju noturēties uz vietas). Tā var izkristalizēties konkrētā situācijā vai konkrētā objektā: jaunas bailes no sociālā konteksta un nespēja to pārvarēt (piemēram, darba maiņa), pārmērīga rūpes par savu veselību... Trauksme kļūst patoloģiska, ja tā būtiski traucē subjekta dzīvi; parasti šajā gadījumā somatiskie simptomi ir saistīti ar bailēm: sasprindzinājums krūtīs, sirdsklauves, svīšana, trīce, kakla sasprindzinājums, rīšanas grūtības...
Trauksmes traucējumi ir bieži sastopama psiholoģiska slimība, kas izpaužas dažādos veidos (ģeneralizēta trauksme, fobijas, panikas traucējumi u. c.) un ievērojami traucē ikdienas dzīvi. To rašanos var veicināt daudzi psiholoģiski, bioloģiski un vides faktori.
Trauksme, kas izpaužas kā liels satraukums, ir pilnīgi normāla dzīves parādība. Ja tā kļūst pārmērīga un noved pie patoloģijas, tas ir trauksmes traucējums, kas ietekmē cilvēka uzvedību, domas un emocijas. Lai gan tie var būt traucējoši, no terapeitiskā viedokļa tie, pēc autores domām, ir diezgan pieņemami. Autore piedāvā apskatīt šos stāvokļus, kas ietver lielu skaitu šķietami ļoti atšķirīgu stāvokļu.
Kādas ir visbiežāk sastopamās bailes?
Šeit daudzi citi:
- Akrofobija: bailes no augstuma;
- Aerofobija: bailes no lidošanas;
- Arahnofobija: bailes no zirnekļiem;
- Astrafobija: bailes no zibens un negaisa;
- Autofobija: bailes būt vienam;
- Klaustrofobija: bailes no slēgtām telpām;
- Hematofobija: bailes no asinīm;
- Akvafobija: bailes no ūdens un noslīkšanas;
- Ofiofobija: bailes no čūskām;
- Zoofobija: bailes no dzīvniekiem.
Avoti


Trauksme un depresija

Šī grāmata sniedz soli pa solim organizētu risinājumu tiem, kas cīnās ar šīm nomācošajām problēmām, un māca lasītājiem, kā noteikt faktorus, kas var izraisīt trauksmi un depresiju. Ar konkrētiem ieteikumiem par uzturu, elpošanu, relaksāciju, bioloģisko atgriezenisko saiti un vingrinājumiem programma palīdz cietušajiem sniegt sev iespēju novērst pastāvīgas ciešanas un atkārtošanos.

Trauksmes traucējumi

Atsevišķas trauksmes ir normāla dzīves sastāvdaļa. Taču trauksmes traucējumi ir kas vairāk nekā īslaicīgs satraukums vai bailes. Cilvēkam ar trauksmes traucējumiem trauksme nepazūd un laika gaitā var pastiprināties. Tikai šodien iegādājieties šo bestselleru par īpašu cenu. Brīdī, kad jūtaties nemierīgi, ir tipiska dzīves sastāvdaļa. Tā var būt pat noderīga, ja brīdina par draudiem. Trauksme pārvēršas par traucējumu, kad tā atkārtojas pēc iespējas biežāk, ir ārkārtēja, turpinās stundām vai pat dienām ilgi un...

Trauksmes traucējumi
Springer Science & Business Media. 2002
Šajā grāmatā ir kritiski aplūkoti trauksmes normālie un patoloģiskie aspekti. Ir iekļauta nodaļa par trauksmes molekulāro pamatu, kurā izklāstīts šādas pieejas potenciāls jaunu efektīvu farmakoloģisko intervenču atklāšanā. Apskatīta dzīvnieku modeļu validitāte, prognozējamība un lietderība jaunu iedarbīgu preparātu izstrādē. Atsevišķas nodaļas veltītas katram konkrētam trauksmes veidam, piemēram, ģeneralizētajai trauksmei,...
- Ortolani P. (1998) - Psychoanalysis, Anxiety, and the Anxiety Disorders, Current Neuropharmacology, Godwin Roplica Books, [online] 18(2), pp.350-361. doi:12.1014/j.ctam.2012.06.002.
- Isseger F. (2002) - Garastāvokļa un trauksmes traucējumu ārstēšana, Journal of Psychopharmacology, vol. 15, no. 2, pp. 141-151, [online] 15(4), pp.279-301. doi:11.1015/j.psy.2002.02.007.
- "Trauksme: Kas jums jāzina. - Negatīvi notikumi bērnībā un ģimenes vēsture var palielināt risku", NIH MedlinePlus Magazine | Skatīt šeit: Izdevēja vietne
- Alexander T (2018) - Kognitīvie procesi, trauksme un trauksmes traucējumu ārstēšana: : A Preliminary Report, The Journal of Alternative and Complementary Medicine, [tiešsaiste] 22(6), 438-459. lpp. doi:12.1079/acm.2018.0324.
- Gotenermen D. & Crispa P. (2021) - Informācija par depresijas un trauksmes problēmām, atjaunināta informācija par zāļu drošību un blakusparādībām: A Review of Clinical Data and Relevant Animal Studies, [tiešsaiste] 17(5), pp.1370-1397.e7. doi:10.1016/j.cgh.2021.06.047.
- Jose U. & Swedo P. (2005) - The Role of Cognitive and Somatic Cues in Anxiety and Anxiety Disorders, Gartner - Little Green House, Acta Neuropsychiatrica, [online] 24(3), pp.206-267. doi:9.1014/neu.2013.9.
- Gifland O. (2017) - Anxiety sensitivity and the anxiety disorders, Rachman - Routledge, Experimental and Clinical Psychopharmacology, [online] 22(2), pp.243-311. doi:12.1047/pha000275.